Ja tu vēlreiz pieminēsi to cilvēku, es patiesi kļūšu dusmīga, - māte paziņoja.

Mēs virzījāmies uz priekšu gaužām lēni, jo kucēni skraidīja dažādos virzienos un apkārt katram objektam, kas gadījās ceļā, tā ka mums pastāvīgi nācās apstāties un atpiņķēt tanti Fenu no laternu stabiem, pastkastītēm un reizēm arī no garāmgājējiem.

Mazie draiskuli, - viņa pēc katra šāda gadījuma, elpu at- gūdama, iesaucās. - Viņi negribēja neko ļaunu.

Kad mēs beidzot nonācām metro stacijā, Prū nodevās ilgam un dzēlīgam strīdam ar biļešu pārdevēju par Bedlingtonu pār­vadāšanas maksu.

Bet kucēni ir tikai astoņas nedēļas veci! - viņa nebeidza pro­testēt. - Bērni, kas jaunāki par trim gadiem, brauc bez maksas.

Galu galā biļetes tika nopirktas, un mēs devāmies pie eska­latoriem, no kuriem uzdvesmoja zemes dzīļu siltā elpa; kucē­niem tā likās loti uzmundrinoša. Vaukškēdami un samudžinā- > >

jušies pavadu jūklī, tie rāvās uz priekšu, vilkdami tanti Fenu aiz sevis kā masīvu liellaivu. Vienīgi tad, kad kucēni ieraudzīja eskalatorus, viņus pārņēma ļaunas priekšnojautas par to, kas līdz šim bija šķitis aizraujošs piedzīvojums. Likās, ka kucēniem netikās atrasties uz lietām, kas virzās uz priekšu, un viņi visi šajā jautājumā bija vienprātīgi. Drīz vien mēs visi eskalatora augšgalā bijām saķīlēti ciešā mezglā, cīnoties ar spiedzošajiem, histēriskajiem kucēniem.