Jā, piekrītu! - Leslijs teica.
Kurus vislabākos stāstus? - Larijs aizdomīgi noprasīja.
Nu, kaut vai par to, kā tu ar Maksa jahtu kuģoji apkārt salai. Tas bija pēc traka jocīgi.
Ja tas stāsts tiktu iespiests, es viņu iesudzētu!
Nesaprotu, par ko - tas bija ļoti jautri, - Margo teica.
Un ja nu viņš būtu aprakstījis laiku, kad tu pievērsies spiritismam? Vai par to tu arī uzjautrinātos? - Larijs dzēlīgi apjautājās.
Nē, nepavisam - viņš nedrīkst par to rakstīt! - Margo šausmās iekliedzās.
Redzi nu! - Larijs triumfēja. - Un kā ar to Leslija tiesu?
Nesaprotu, kāpēc jums jāievelk arī mani, - Leslijs kareivīgi atcirta.
Tu taču apgalvoji, ka viņš nav ielicis grāmatā labākos pārpratumus, - Larijs aizrādīja.
Jā, es par šiem notikumiem biju aizmirsusi, - māte ieķiķi- nājās. - Manuprāt, Džerij, šie ir smieklīgāki par tiem, ko tu izmantoji.
Man prieks, ka tu tā uzskati, - es domīgi novilku.
Kāpēc? - Larijs noprasīja, aizdomīgi pablenzis uz mani.
Tāpēc, ka esmu nolēmis uzrakstīt vēl vienu grāmatu par Korfu un izmantot šos stāstus, - es nevainīgi paskaidroju.
Es aizliedzu! - Larijs ieaurojās, baismīgi nošķaudīdamies,
Es tev to kategoriski aizliedzu!
Tu nedrīksti rakstīt par manu spiritismu, - Margo skaļi paziņoja. - Māt, saki viņam, ka to nedrīkst darīt.