Un viņš vien tas vainīgais. Ko tu ar viņu darīsi? Atsūta tēvs naudu, un vajadzētu pietaupīt — kas tev to deva! .. . liek vaļā! ar ormani braukā, katru dienu tu skrien, pērc biļeti teijaterī, bet pēc kādas nedēļas, palūk — stiep tikai jauno fraku uz krāmu tirgu pārdot. Citreiz nodzīvo visu līdz pēdējam kreklam, tā ka tikai svārciņi un mētelītis vien paliek mugurā … Nudien, nemeloju! Un drēbe tāda varena, englenderu; sava pusotra simta viena pati fraka iznāk, bet krāmu tirgū par divdesmit rubļiem dod tikai prom; par biksēm kauns ij runāt — tīri par velti jāatdod. Bet kāpēc? — tāpēc, ka nevīžo strādāt: kad vajadzētu uz kantori, viņš tev aiziet pastaigāt pa prospektu, kārtis spēlē. Ec.h, ja vecais kungs to dabūtu zināt! Viņš neskatītos uz to, ka tu esi ierēdnis, bet, krekliņu pacēlis, tā uzskaitītu, ka četras dienas tu kasītos. Ja tu esi dienestā, tad strādā. Lūk, tagad pat traktiernieks nosacīja, sak, nedošu jums ēst, kamēr nesamaksāsiet par veco; un ja nu nesamaksājam? (Nopūzdamies.) Ak jēziņ! Kaut jel pāra karotes kāpostu kur izrāvis! Tā vien liekas, visu pasauli tagad varētu apēst. (Dauzās.) Tur laikam viņš nāk. (Žigli izmetas no gultas.)
OTRAIS SKATS
Osips un Chļestakovs.
Chļestakovs. Na, saņem sitos (atdod cepuri un spieķi) . A, atkal esi vāļājies pa gultu?
Osips. Diez kāpēc es vāļāšos? Vai es gultu neesmu redzējis, vai?