O s i p s, kalps, tāds, kādi parasti ir kalpi jau gados. Runā nopietni, skatās mazliet uz zemi, prātotājs, mīl savā nodabā izsacīt pamācības savam kungam. Balss viņam arvien gandrīz vienlaida, sarunā ar kungu pieņem bargu, strupu, pat mazliet rupju izteiksmi. Viņš ir gudrāks par savu kungu, tāpēc ātrāk visu apķer, bet nemīl daudz runāt un ir kluss blēdis. Apģērbs — pelēki vai zili, nonēsāti svārki.

Bobčinskis un Dobčinskis, abi maza auguma, īsiņi, ļoti ziņkārīgi; viens otram ārkārtīgi līdzīgi; abi ar nelieliem vēderiņiem, abi runā ātri un ārkārtīgi daudz piepalīdz ar žestiem un rokām. Dobčinskis mazlietiņ garāks un nopietnāks par Bob-činski, bet Bobčinskis pašpaļāvīgāks un dzīvāks par Dobčinski.

Ļapkins-Tjapkins, tiesnesis, cilvēks, kas izlasījis piecas vai sešas grāmatas, tāpēc drusku brīvdomīgs. Ļoti mīl apķērību, tāpēc katram savam vārdam piešķir svaru. Viņa tēlotājam jāpatur vienmēr svarīga seja. Runā basā, pagari stiepdams, ar čerkstoņu un šņākoņu kā vecmodīgs sienas pulkstenis, kas papriekšu šņāc un tad vēl tikai sit.

Z e m ļ a ņ i k a, patversmju aizgādnis, ļoti resns, smags, tūļīgs un neveikls cilvēks, bet ar visu to ošķerīgs un blēdīgs. Ļoti pakalpīgs un nemierīgs.