Riekstkodis
PRIEKŠVĀRDS, KURĀ TIEK PASKAIDROTS, KĀ RADĀS STĀSTS PAR NIRNBERGAS RIEKSTKODI
Pie mana drauga grāfa M. tika sarīkots liels bērnu vakars un arī man vajadzēja kuplināt šo trokšņaino un līksmo sabiedrību, aizvedot turp savu meitu.
Ir taisnība, ka pēc kādas pusstundas, kad tēvišķīgi biju piedalījies jau četrās vai piecās rotājās „Kas dārzā, kas dārzā", „ Vistiņās" un „Namiņš deg", man galva jau griezās riņķī no ellišķīgā trokšņa, ko sacēla apmēram 20 astoņus līdz desmit gadus veci, apburoši velnēni. Es izspruku no zāles un steidzos uzmeklēt kādu mana paziņas nomaļāku un klusāku kabinetu, kurā cerēju atkal mierīgi nodoties savām domām.
Es savu atkāpšanās manevru īstenoju tik veikli un tik laimīgi, ka nozudu ne tik vien no mazo viesu acīm, kas, ievērojot to, ka visa viņu uzmanība bija pievērsta rotaļām, nemaz nebija tik grūti izdarāms, bet arī no viņu vecākiem, un tas bija pavisam kas cits.
Es jau biju laimīgi nokļuvis līdz kabinetam, kad pamanīju, ka tas ir pārvērsts par ēdamistabu un ka tās milzīgās bufetes bija piekrautas ar cepumiem un atspirdzinājumiem.
Tā kā šie gastronomiskie