—    Un tomēr, — stūrmanis pārtrauca ieilgušo klusumu, — kamēr izlūki meklēs ūdeni sintezatoriem, atļauj palū­koties, vai tuvumā nav kādu civilizācijas pazīmju. Sākot­nei pirmās pazīmes rādiuss nevar būt liels.

Komandieris, tāpat kā jebkurš kosmonauts, labi zināja, ko nozīmē pirmās pazīmes rādiuss: uz civilizētas planētas, dzīvei derīgā apvidū, no jebkura punkta jānoiet tikai sa­mērā neliels attālums, lai pamanītu cilvēka darbības pēdas, un — jo augstāka civilizācija, jo šis attālums ma­zāks.

—    Ko domā speciālisti? — komandieris vaicāja.

—    Stūrmaņa viedoklis man šķiet saprātīgs, — ar pūlēm atkratījies no valdzinošajām atmiņām, teica Alsters. — To­mēr degviela jāsagādā pēc iespējas drīzāk: ja reaktori apstāsies, visas mūsu aizsargierīces būs bezspēcīgas.

Un puse speciālistu palocīja galvu par zīmi, ka piekrīt viņam.

—    Esmu vienis prātis ar komandieri, — lakoniski pa­ziņoja galvenais mehāniķis Stens, un visi pārējie viņam piebalsoja.

—   Labi, — komandieris secināja. — Bet vai tu pats, stūrman, būsi ar mieru vadīt brīvprātīgo grupu, ko va­rēs apgādāt diemžēl tikai ar vieglajiem ieročiem?

—   Jā, — navigators, ne mirkli nesvārstīdamies, atbil­dēja.

—   Tad gatavojies!

Sagatavošanās neprasīja daudz laika.