"Toties skaistuļa biedrs bija rupji veidots, tikpat kā granītā cirsts. Viņa dabiski brūnā āda vairs nespēja kļūt tumšāka, jo viņš bija nēģeris. Viņš kaut ko dzīvi stāstīja, bet glītais inženieris laiku pa laikam apātiski atbildēja.
Artura dzēlīgā mēle pārtrauca Deina vērojumus.
— «Saules karaliene»! — pēc Deina domām, Arturs to pateica pārāk skaļi. — Brīvais tirgonis. Jā, Viking, tu iepazīsi dzīvi, tik tiešām. Lai nu kā, vismaz aprunāties varēsim, kā nākas, jo konkurents no tevis …
Deins izmocīja kaut ko līdzīgu smaidam.
— Cik cēlsirdīgi no tevis, Sends! Nu man vairs nav ko žēloties — «Intersolara» darbinieks ir ar mieru atzīt manu eksistenci!
Sarunā iejaucās Rikijs.
— Bet tas taču ir bīstami — brīvā tirdzniecība — man šķiet…
Arturs sarauca pieri. Riskantai tirdzniecībai tomēr varēja piemist zināms valdzinājums, un to viņš nevēlējās pieļaut.
— Ak, ne jau visi brīvie tirgoņi ir petnieki vai strādā nomaļajās sistēmās, Rikij. Daudzi regujāri kursē stdrp nabadzīgajām planētām, kur kompānijām nav izdevīgi darboties. Deinam droši vien nāksies klejot turp un" atpakaļ starp divām pilsētelēm zem kupola, un viņš nevarēs pat degunu izbāzt no ska-