Šķita, ka Rikijs un Henlefs ir ar mieru, — vismaz viņi tūlīt piecēlās, lai pievienotos Arturam. Deins pa­lika turpat, lai pabeigtu lieliskās pusdienas, pārlie­cināts, ka paies ilgs laiks, līdz viņam radīsies izde­vība atkal nogaršot kaut ko tādu. Šķiet, viņš bija izturējies ar cieņu, lai gan Sendss viņam bija līdz nāvei apnicis.

Bet ilgi viņš nepalika viens. Kāds apsēdās Rikija krēslā otrpus galdiņam un jautāja:

—   Tu uz «Saules karalieni», puis?

Deins ātri pacēla galvu. Vai tas būtu jauns Artura joks? Bet šoreiz viņš savā priekšā ieraudzīja jauno astrogatoru no blakus galdiņa. Ielūkojoties -viņa at­klātajā sejā, Deina dusmas mazinājās.

—  Tikko saņēmu norīkojumu. — Viņš pasniedza sa­runu biedram žetonu.

—   Deins Torsons, — nēģeris skaļi izlasīja. — Mani sauc Rips Senons… Riplijs Senons, ja gribi zināt precīzāk. Bet tas, — viņš pamāja televīzijas varo­nim, — tas ir Ali Kamils. Mēs abi esam no «Karalie­nes». Tātad tu esi kravas uzrauga palīgs, — viņš pusjautājoši nobeidza.

Deins pamāja un sasveicinājās ar Kamilu, cerē­dams, ka nav izrādījis savu neveiklību ne ar balsi, ne izturēšanos. Viņš nosprieda, ka Kamils aplūko viņu atklāti vērtējoši un acīmredzot neuzskata par diez kādu atradumu.



16 из 263