Kad pienācis laiks atstāt kosmosu, viņiem — ja vien viņi kaut kā sevi parādī­juši — piešķir pensijas un administratīvus posteņus. Viņi nokrejo labākās vietas tirdzniecības flotē — «Intersolarā», «Kombainā», kompānijās «Dcnebgalak- tik», «Folvortignesti» …

Deins uzmeta skatienu televīzijas ekrānam plud­līnijas formas vagona galā — tur pašreiz komerciāla reklāma dziedāja slavas dziesmas «Folvortignesti» importa precēm —, taču tas nenokļuva līdz viņa apziņai. Viss ir atkarīgs no Psihologa. Deins vēlreiz pataustīja jostu, lai pārliecinātos, vai metāla plāk­snīte joprojām noslēpta slepenākajā kabatiņā.

Reklāma izdzisa, tās vietā parādījās sarkana bulta, vēstot, ka vagons sasniedzis pieturu. Deins no­gaidīja vieglu grūdienu, kas nozīmēja, ka divu stundu ilgais ceļojums beidzies. Viņš bija priecīgs, ka ticis ārā no šāviņveida vagona un beidzot var izvilkt savu mugursomu no mantu gūzmas bagāžas vagonā.

Lielākā daļa viņa ceļabiedru bija tirdzniecības dar­binieki, tomēr tikai nedaudzi no tiem lepojās ar kompāniju nozīmēm. Lielākoties tie bija klaidoņi vai brīvie tirgoņi, cilvēki, kas vai nu sava rakstura, vai citu iemeslu dēļ nevarēja atrast piemērotu nodarbo­šanos lielajās organizācijās, bet klejoja no viena ne­atkarīga kuģa uz otru, — tirdzniecības pasaulē viņi stāvēja uz paša zemākā pakāpiena.

Deins uzsvieda somu plecā un iespraucās liftā, kas viņu uznesa virszemē, spožā vasaras saules gaismā.