SARKANĀS MĀJAS BRUNINIEKS
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Kopoti raksti piecpadsmit sējumos
Desmitais sējums
SARKANĀS MĀJAS BRUNINIEKS
Rīgā, 1994
SARKANĀS MĀJAS BRUŅINIEKS
Brīvprātīgie
Tas notika 1793. gada 10. marta vakarā.
Dievmātes katedrālē pulkstenis nosita desmit, un katra stunda, raisīdamās viena pēc otras kā nakts putns, kas izlec no bronzas ligzdas, aizlaidās drūma, vienmuļa un trīcoša.
Pār Parīzi bija nolaidusies nakts, nevis trokšņaina, vētraina un zibeņiem pārmirdzēta, bet gan auksta un miglaina.
Parīze toreiz nebija šodienas Parīze, kādu mēs to pazīstam tagad, ko ik vakarus apžilbina tūkstošiem uguņu, atspoguļodamies apzeltītos dubļos, Parīze ar veikalnieciskiem cilvēkiem, jautriem čukstiem, uzdzīvotāju priekšpilsētām — bezkaunīgo ķildu un pārdrošo noziegumu audzētavām, milzīgās rūkoņas krāsns: tā bija rātna, bikla, darbīga pilsēta, kuras retie iedzīvotāji paskrēja, lai pārietu no vienas ielas uz otru, un iešmauca alejās vai vārtos, kā mednieku vajāti plēsīgie zvēri iešmauc savās alās.