Šos vārdus pavadīja uz žirondistu pusi mests skatiens, kas tiem lika saprast, ka viņi vairs nebija ārpus briesmām.
Tiešām, tiklīdz Konventa sēde bija beigusies, montaņāri sāka izklīst pa citiem klubiem, steidzās uz Kordeljeru un Jakobīņu klubu, lika priekšā izsludināt nodevējus ārpus likuma un nogalināt viņus jau šonakt.
Luvē sieva dzīvoja Sentonorē ielā, Jakobīņu klubā tuvumā. Viņa, izdzirdot troksni, nokāpj lejā, ieiet klubā, dzird priekšlikumus un lielā steigā uznāk augšā brīdināt savu vīru. Luvē apbruņojas, steidzas no vieniem vārtiem pie otriem, lai brīdinātu savus biedrus, bet nevienu neatrod. Mājās no kalpotājiem uzzina, ka viņi ir pie Petrona, tai pašā mirklī dodas turp un ierauga, ka viņi mierīgi prāto par kādu dekrētu, ko rīt būs jāliek priekšā, paši sev glaimo, ka liks to pieņemt, ļaunprātīgi izmantojot nejaušu vairākumu. Viņš tiem pastāsta, kas notiek, izklāsta savas bažas, pasaka viņiem, ko gatavo pret viņiem Jakobīņu un Kordeljeru klubā, un noslēgumā uzaicina arī viņus spert kādus enerģiskus soļus no savas puses.
Tad mierīgs un bezjūtīgs pieceļas Petions, pienāk pie loga. To atvēris, aplūko debesis, izstiepj roku ārā un, atvilkdams samirkušo roku, viņš saka:
— Līst, šonakt nekas nenotiks.
Pa šo atvērto logu iekšā iespiedās pēdējie torņa pulksteņa trīcējumi, kas nosita desmito stundu.