Jūs varat izveidot nometni mežā un nenoķert neko, tad pārcelties trīs jardus pa labi vai pa kreisi, nonākot kādu radījumu ieras­tajā ceļā, un tur uzreiz gūt laupījumu. Tādēļ pirms nometnes veidošanas pacietīgi un rūpīgi jāizpēta apkārtne: jāvēro, kādas takas tiek lietotas pa koku galotnēm vai meža grīdu, kur no­gatavojas meža augļu krājumi un kādas alas nakts dzīvnieki dienā izmanto par guļamistabām. Uzturēdamies Rietumāfrikā, es pavadīju melnajā bušā daudzas stundas, vērodams meža radījumus un pētīdams viņu paradumus, lai man būtu vieglāk tos noķert un uzturēt.

Vienu tādu apgabalu es novēroju vairāk nekā trīs nedēļas. Kamerūnas mežos laiku pa laikam var atrast vietas, kur augsne ir pārāk sekla, lai noturētu gigantisko koku saknes, un šeit to

vietu ieņēmušas zemākas krūmāju audzes un gara zāle, kas pa­manās izdzīvot plānajā augsnes kārtā, kura sedz pelēko klinšu vairogu. Es drīz atklāju, ka viena šāda dabiskā zāliena mala, apmēram trīs jūdžu attālumā no nometnes, ir ideāla vieta dzīv­nieku novērošanai, jo te valda trīs atšķirīgas veģetācijas zonas: pirmkārt, zāle piecu akru platībā izbalojusi saulē gandrīz balta, otrkārt, to apņem šaura krūmāju josla, biezi noaugusi ar vīteņaugiem un piekarināta ar to košajiem ziediem; visbeidzot, aiz šīs augu zonas plešas mežs ar gigantiskiem stumbriem, kuri kā masīvas, simt piecdesmit pēdu augstas kolonnas notur nebeidzamu zaļo lapu jumtu. Rūpīgi izvēloties izdevīgāko no­vērošanas vietu, iespējams ieskatīties vissīkākajā katras veģe- tācijas zonas daļā.