Pelēkā Pūce (indiāņu valodā — Vešekvonezin) — tādu iesauku bija dabūjis jaunais indiāņu mednieks, kura dzīves veids stipri vien atgā­dināja naktsputna dzīves veidu. Pelēkā Pūce tomēr īsts indiānis nebija: viņa tēvs, anglis, bija apprecējis indiānieti. Visiem ir zināms, cik nežē­līgi uzvarētāji angļi izrēķinājās ar indiāņiem Kanādā. Vēl šobaltdien augstprātīgie uzvarētāji neuzskata indiāņus par īstiem cilvēkiem, vēl šobaltdien izturas pret tiem netaisni. Pelēkās Pūces tēvs bija lāga cil­vēks un, redzot, kā angļi izturas pret iedzimtajiem, atteicās no dienesta. Pēc tēva nāves Pelēkā Pūce uzsāka īstu indiāņu dzīves veidu: ķēra mežā dažādus dzīvniekus, galvenokārt bebrus, pārdeva kažokādas un tā pel­nīja iztiku. Bez tam viņš strādāja par laivinieku, nesēju, pavadoni. Im­periālistiskā kara laikā viņš tika iesaukts kara dienestā, bija snaiperis un divas reizes tika ievainots. Pēc kara. viņš atgriezās Amerikā, dzimtenē, bet viņa dzimtie meži bija izcirsti un bebri iznīcināti. Pelēkā Pūce ilgi meklēja tādu novadu, kur būtu daudz bebru, taču tādu vietu viņš neat­rada. Tostarp viņš nejauši kaut kur uzgāja divus bebrēnus, kas bija zaudējuši vecākus, un ņēmās tos audzēt; abi ar sievu Anahareo viņi tik ļoti pieķērās tiem, tik ļoti iemīļoja šos gudros dzīvniekus, ka Pelēkā Pūce vairs nespēja medīt un nogalēt bebrus.