«Istaba ir patumša, tāpēc dāmiņa neredz pistoli, ko iebrucējs kautrīgi tur trīcošā rokā ar stobru uz leju. Toties viņa skaidri redz melno masku, kas apslēpj seju. Savā profesijā viņa ir daudz ko pieredzējusi, tādēļ nodomā: «Lūk, atkal viens no tiem kautrīgajiem klientiem, kas nevēlas, lai viņu pazīst pēc sejas!»
Viņš patiesi ir kautrīgs, bet citu iemeslu dēļ — tā ir pirmā ielaušanās viņa mūžā.
— Naudu vai… — drebošā balsī viņš saka. Viņš gribēja draudoši sacīt «Naudu vai dzīvību!», bet teikuma beigas iestrēdza viņam kaklā.
Viņa, pārpratuši uzaicinājumu, iesmējās par apmeklētāja naivitāti:
— Protams, naudu! Izģērbieties, bet veicīgāk! Un, ja jūs tiešām esat tik kautrs, tad paturiet vien masku!»
Savu brīvo laiku šefs veltīja grāmatu sacerēšanai. Tikai pēc tam, kad dienas norma bija izpildīta (diendienā tieši desmit lappušu, ne mazāk, ne vairāk), viņš sēdās pie galda, lai iebaudītu visai mērenas vakariņas. Pēc tam pārlasīja dienā uzrakstīto nodaļu. Bez šaubām, šī grāmata kādreiz padarīs viņa vārdu nemirstīgu!
KATASTROFA NOVĒRSTA
Vakar biržā varēja nomanīt zināmu rosību. Dažu dzelzceļu sabiedrību akcijas, kuru krišanās pagājušās nedēļās satrauca ne vienu vien veikalnieku, vakardien piedzīvoja negaidītu stabilizēšanos. Labs noiets bija Dienvidu Nacionālās sabiedrības akcijām. Līdz pusdienām to kurss pacēlās par divarpus punktiem, bet, biržu slēdzot, sasniedza jau četrus punktus.