Ziemeļu Transkontinentālo atstāsim mierā. Nu­pat tikai uzzināju, ka viņi savas līnijas apsardzei noalgo­juši privātdetektīvus. Tieši ar viņiem devītajam arī iznāca sadurties. Būtu es uzzinājis mazliet agrāk, varēja izvairī­ties no šī nevēlamā incidenta… Kaut gan… tagad tam nekādas lielas nozīmes vairs nav. Vēl nedēļa sparīga darba, un mēs ar tīru sirdsapziņu pieliksim punktu… Jā, starp citu, uzmanību! Tie, kuri līdz šim piedalījās operā­cijās Dienvidu Nacionālā dzelzceļa teritorijā, saņems uz­devumiem jaunus rajonus.

—   Kāpēc tā? — vaicāja divdesmit astotais un vēl daži apspriedes dalībnieki.

—   Dienvidu Nacionālā vakar noslēgusi kontraktu ar firmu «Haids-Tranzīts-Garants» un līdz ar to izslīdējusi no mūsu darbības sfēras. Lai novērstu pārpratumus, at­gādinu vēlreiz — dzelzceļa sabiedrība, kuras lokomotīves būs apgādātas ar Haida gaisa kompresoru, pārstāj mūs interesēt. Tādai sabiedrībai mūsu rīcība vairs nav bīs­tama.

Apspriede beidzās pēc pusstundas. Vēl divas stundas pagāja, kamēr dalībnieki ar piecu minūšu atstarpi atstāja «Nikas» savrupmāju.

Ar televīzijas ierīces starpniecību pārliecinājies, ka pē­dējā mašīna izbraukusi no pļavas uz lauku ceļa, šefs iz­slēdza infrasarkano bāku. Pēc tam izņēma no paslēptuves gluži parastu rakstāmmašīnu, ielika tajā tīru lapu un, mazliet padomājis, ņēmās rakstīt.