—  Jā, jā, — Elisona maska notēloja smaidu. — Jūs, cerams, jau uzminējāt, ka tas ir aspirīns. Tā kā neciešu neko rūgtu, aptiekas firma «Mediss un dēli» īpaši man izgatavo tabletes marpicānā.

Lai rādītu priekšzīmi, Elisons iebāza mutē dažas ripiņas, piedzerdams klāt malku pirmklasīga konjaka. Atšķirībā no viesiem viņš izmantoja dzeršanai papīra glāzes, tāpat uz speciāla pasūtījuma izgatavotas. Katram nākamajam mal­kam, Elisons, izvairīdamies no infekcijas, paņēma jaunu glāzi, iepriekš atbrīvodams to no celofāna apvalka ar uz­rakstu «Pilnīgi sterils».

—   Kungi, rijiet ātrāk savu marcipāna aspirīnu! — maz­liet aizkaitināti uzsauca Elvīra, likdama saprast, ka jārē­ķinās ar viņu — gan galveno personu gaidāmajā televī­zijas pārraidē, gan sievieti, kas pieradusi pie vīriešu uzma­nības.

Šoreiz vienīgais, kas pievērsa viņai uzmanību, bija Elisons. Bet šī uzmanība nepauda nekādu apbrīnu, tieši ot­rādi — uzskatīdams, ka tik vieglprātīga dāmiņa neapšau­bāmi ir potenciāla Honkongas baciļu nēsātāja, viņš laipni, bet kategoriski palūdza viņu nosēsties pēc iespējas tālāk.

—   Kāpēc rīt ātrāk? — Elisons protestēja. — Nemaz jau nerunājot par to, ka vulgārais vārdiņš «rīt» nav piemērots tik nopietnā brīdī. Uzskatu, ka šajos apstākļos profilaktika nav mazāk svarīga par noziedznieka notveršanu. Un jūs, — viņš pagriezās pret Elvīru, — īpaši lūgšu piedalī­ties profilaktiskajā pasākumā!