Pirmā diena Daijas piekrastē Bakam šķita kā murgs. Ik mirkli viņu izbiedēja kāds jauns pārsteigums. Viņš pēkšņi bija atrauts no civilizācijas sirds un iesviests pirmatnības dzīlēs. Te nebija ne vēsts no laiskās dzīves saules sil­tumā, kad Baka vienīgā nodarbošanās bija klaiņot savā nodabā un garlaikoties. Te nepazina ne miera, ne atpūtas, te viņš ne mirklīti nejutās drošībā. Visur te valdīja ju­ceklis, visur darbojās un rosījās, un ik brīdi tika ap­draudēta gan dzīvība, gan locekļi. Te nemitīgi vajadzēja nzmanīties, jo šejienes suņi un cilvēki nepavisam nelīdzi­nājās pilsētas suņiem un cilvēkiem. Tie bija mežoņi — visi kā viens — un nepazina cita likuma kā vien rungas nu ilkņa likumu.