—       Urgando, tu pagriez galvenā torņa pulksteni sešas stun­das uz priekšu!—viņa pavēlēja.

—       Klausos, jūsu majestāte!—paklanīdamies atbildēja Ur­gando. — Es zinu, ka pavalstnieki gaidīt gaida, kad jūs kāp­siet tronī.

—      Labi, labi, ej un tikai nepļāpā! — Stafida viņu pārtrauca.

—       Nav jau pirmā reize! — Urgando noņirdza.

Viņš izpildīja karalienes pavēli. Bet karaļa Pameljas Laika glabātājs, jaunais Turepo, saņēma no sava pavēlnieka rīko­jumu pagriezt pulksteni par divpadsmit stundām atpakaļ: Pa- melja gribēja paildzināt savu valdīšanas laiku.

Septiņu karaļu pilsētā un visā zemē sākās apjukums. Tikko pilsētas iedzīvotāji paguva aizvērt acis un ielaisties pirmajā saldajā miegā, kad torņa pulkstenis nosita seši no rīta, un tas bija signāls celties. Samiegojušies, nekā nesaprazdami, cilvēki negribus līda ārā no gultām un posās uz darbu.

—      Kaimiņ, ei, kaimiņ! — iztraucētais drēbnieks sauca kurp­niekam.— Kas noticis? Kāpēc zvans tādā nelaikā?

—      Kas viņus var saprast! — atbildēja kaimiņš. — Karaļi labāk zina laiku. Ģērbies ciet un neaizmirsti uzmaukt zaļo mici …