— Zinu jau, zinu, pagājušajā reizē es kārtīgi dabūju par to, ka citā micē biju aizgājis uz maiznīcu. Diennakti nosēdēju cietumā . . .
Tie, kas bija izgājuši laukumā, izdzirda augšā šausmīgu troksni un bļāvienus: pulksteņa tornī kāvās Urgando un Turepo. Turepo centās nogrūst Urgando, lai varētu atkarot savu laiku. Bet vecītis izrādījās stiprāks un nogrūda sāncensi no kāpnēm.
Turepo nogulēja uz apakšējā laukumiņa dažas minūtes, piecēlās un līda atkal augšā. Un atkal Urgando viņu nogrūda.
Turepo nelikās mierā. Trešo reizi saķeroties, viņam izdevās sagrābt pretinieku savos apkampienos, un viņi abi novēlās pa kāpnēm. Urgando atsitās ar galvu pret pakāpienu un zaudēja samaņu.
Turepo tūlīt pagrieza pulksteni atpakaļ un deva atsaukuma signālu. Saucēji izskrēja pa pilsētu, pavēlēdami iedzīvotājiem iet gulēt, bet dzeltenie kareivji segloja pūķus un devās uz lauku ciematiem paziņot ļaudīm, ka zaļie viņus uzmodinājuši nelaikā.
Tūlīt zaļās mices tika apmainītas pret dzeltenajām.
Uzvarētājs Turepo aizgāja gulēt, nerūpēdamies par nesamaņā guļošo Urgando, bet tas, pēt pusotrām stundām pamodies, uzrausās pa kāpnēm un izsūtīja savus sūtņus modināt visus pilsētā un laukos.
Šajā dienā Alas iedzīvotāji cēlās un gulās septiņas reizes, kamēr neatlaidīgais Turepo beidzot padevās sāncensim. Iedzīvotājiem paziņoja, ka tronī uzkāpis viņa augstība karalis Pampuro Trešais. Ļaudis nekavējot apmainīja dzeltenās mices pret zaļajām — pēdējo reizi šinī diennaktī.