Tas ir vairāk par tūkstoti liekēžu. Bet, ja izvestu dzīvē manu nodomu, tad tautai uz kakla paliktu tikai pusotra simta slaistu un pārējie gulētu mierīgi, bez sapņiem, nerūpēdamies par saviem vēderiem.

Sākumā vecais Bellino šo plānu pārdomāja viens, bet pēc tam padalījās savā nodomā ar mazo, resno doktoru Borilu.

Borils bija sajūsmināts.

—      Zvēru pie visas pasaules sinepju plāksteriem, — viņš iesau­cās, — tā ir patiesi ģeniāla ideja! Bet vai tikai mūsu pavēlnieki būs ar mieru gulēt? — viņš domīgi piebilda. — Nu, gan mēs viņus pierunāsim!

Vispirms tomēr vajadzēja izpētīt visas Aizmidzinošā ūdens mīklainās īpašības. To arī uzsāka Bellino kopā ar doktoriem Borilu un Robilu.

Noskaidrojās, ka brīnumūdens izplūst no klints reizi mēnesī. Tas piepildīja nelielo apaļo baseinu, palika tajā dažas stundas, bet pēc tam atkal nozuda neizdibināmajās zemes dzīlēs.

Odeni savāca traukos, aiznesa uz Alu, bet pēc vienas dienas tas zaudēja aizmidzinošo īpašību. Lai iemigtu, vajadzēja brīnumūdeni dzert tūlīt pēc tā parādīšanās.

Ne tik drīz izdevās atrast tādas ūdens devas, kas cilvēku aiz­midzinātu tieši uz sešiem mēnešiem — ne vairāk, ne mazāk. Sie izmēģinājumi Bellino un viņa palīgiem paņēma daudz laika.