Apmeklētājiem Gudvins parādījās dažādos dīvainos izskatos, kas ļaudis biedēja. Arī balss, noslēpumaini atskanēdama no malas, visiem stāstīja:
— Es esmu Gudvins, Lielais un Šausmīgais! Kāpēc tu traucē manas gudrās pārdomas?
Visjocīgākais bija tas, ka ilgus gadus viņam izdevās apmānīt ne tikai Smaragda pilsētas iedzīvotājus, bet arī četras burves. Pat tās ticēja, ka Gudvins tiešām ir liels burvis, un baidījās uzsākt ar viņu cīņu. Un tas viss tikai tāpēc, ka Gudvins bija nolaidies no debesīm ar gaisa balonu, bet burves bija neizglītotas un par gaisa baloniem nebija pat dzirdējušas . . .
Gudvinu atmaskoja maza meitenīte Ella, nejauši nokļuvusi Burvju zemē. Tas notika tā.
Ellas pirmais ce ļojums uz burvju zemi
Ella ar vecākiem dzīvoja plašajā Kanzasas stepē. Mājiņas vietā viņiem bija viegla kulba, noņemta no riteņiem un nolikta uz zemes.
Reiz ļaunā Gingema bija nolēmusi iznīcināt visu cilvēku cilti un uzbūra tik spēcīgu viesuli, kas aizdrāzās pat līdz Kanzasai. Bet labā Villina padarīja viesuli nekaitīgu un atļāva tam sagrābt tikai vienu kulbu Kanzasas stepē: burvību grāmata viņai pateica, ka vētru laikā tā arvien ir tukša.
Bet arī burvību grāmatas dažreiz kļūdās: kulbā atradās Ella, kas bija tur ieskrējusi pēc sava sunīša Totiņa. Mājiņa tika aiznesta uz Burvju zemi un uzkrita uz galvas ļaunajai Gingemai, kas patlaban tīksminājās par negaisu; burve aizgāja bojā.