Tā tas Burvju zemē turpinājās gadu simteņiem, bet pēc tam atgadījās kāds notikums — pirmajā mirklī šķietami nenozīmīgs, bet ar svarīgām sekām.
Amerikā, Kanzasas štatā, dzīvoja neveiksminieks, vārdā Džems Gudvins. Nebija jau tā, ka viņš būtu slinks vai muļķis, bet viņam dzīvē vienkārši neveicās. Lai ko viņš uzsāka, nekas viņam neizdevās. Beidzot viņš nopirka gaisa balonu un tirgus dienās ar to pacēlās gaisā, uzjautrinādams dīkdieņus, no kuriem savāca naudu par izrādi. Bet kādreiz uznāca viesulis, pārtrūka virve, ar kuru bija piesiets balons, un vējš to kopā ar Gudvinu aiznesa uz Burvju zemi.
Par laimi Gudvinam, viesulis viņu nometa centrālajā zemes daļā, kur nevaldīja burves. Bet saskrējušie ļaudis, redzēdami, ka šis cilvēks nolaižas no debesīm, noturēja viņu par lielu brīnumdari. Gudvins nemēģināja viņu pārliecību izkliedēt.
Dažos gados viņš uzcēla lielisku pilsētu un tās izdaiļošanai iemainīja daudz dārgakmeņu no Pazemes valstības. Savu pilsētu Gudvins nosauca par Smaragda pilsētu, un, kad tās celtniecība bija pabeigta, viņš noslēdzās no ļaudīm greznā pilī un palaida baumas, ka viņš ir visvarenākais burvis pasaulē un var darīt neparastus brīnumus.