Ilgi viņi smaka gūstā bez cerībām atbrīvoties. Bet šī atbrīvošanās pienāca nejauši. Izrādījās, ka burve baidās no ūdens: piecsimt gadu viņa nebija mazgājusies, nebija tīrījusi zobus, ne ar pirkstu piedūrusies ūdenim, jo viņai bija pareģota nāve no ūdens.
Un gadījās, ka sadusmotā Ella apšļāca Bastindu ar spaini ūdens, jo tā mēģināja nozagt viņas sudraba brīnumkurpītes. Bastinda izkusa, un Mirkšķoņu zeme atbrīvojās no viņas varas.
Sajūsminātie Mirkšķoņi salāpīja Biedēkļa tērpu un piebāza to ar svaigiem salmiem. Bet Dzelzs Malkas Cirtēju izjauca pa daļām un, izlabojuši visus locekļus, salika atkal kopā, nopulēja tos līdz nepanesamam spožumam. Malkas Cirtējs viņiem tā iepatikās, ka Mirkšķoņi to lūdza kļūt par viņu valdnieku, un viņš apsolījās atgriezties, tiklīdz būs saņēmis no Gudvina sirdi.
Draugi atgriezās Smaragda pilsētā ar uzvaru, bet Gudvins nesteidzās izpildīt savus solījumus. Sadusmotā kompānija ielauzās pie viņa troņa zālē, un tur Totiņš aiz neredzama aizkara atklāja mazu vecīti svītrainās biksēs.
Ella un viņas ceļabiedri jutās ļoti vīlušies, kad šis pārbiedētais mazais cilvēciņš izrādījās lielais un šausmīgais burvis Gud- vins. Gudvins viņiem izstāstīja savu dzīves gājumu, atzinās, ka daudzus gadus muļķojis cilvēkus, bet nobeidza tā: