Pēc viņu lūguma Gudvins ceļiniekus pieņēma, bet pie viņa bija jāierodas pa vienam. Ellai viņš parādījās milzu Dzīvās Galvas izskatā, kuras balss skanēja kaut kur no malas. Balss teica:

— Es esmu Gudvins, Lielais un Šausmīgais! Kas tu tāda esi un kāpēc mani traucē?

—      Es esmu Ella, maza un nespēcīga, — atbildēja meitene. — Esmu atnākusi no tālienes lūgt jūsu palīdzību.

Ella pastāstīja Galvai savus piedzīvojumus un lūdza palīdzēt atgriezties Kanzasā pie tēva un mātes. Kad Galva uzzināja, ka Ella ir no Kanzasas, tās balss kļuva it kā laipnāka. Un tomēr burvis pieprasīja:

—      Aizej uz Violeto zemi un atbrīvo tās iedzīvotājus no ļaunās Bastindas. Un tad es tevi nogādāšu mājās.

Tādu pašu prasību — atpestīt Mirkšķoņus no Bastindas — Gudvins izvirzīja arī Biedēklim, Dzelzs Malkas Cirtējam un Lauvam, kad viņi griezās pie tā, lūgdami izpildīt viņu vēlē­šanos.

Apbēdinātie draugi devās uz Violeto zemi, kaut gan ne­pavisam necerēja uzvarēt vareno Bastindu. Un tomēr ļaunajai burvei vajadzēja iztērēt visas savas burvestības, pirms viņai izdevās pārspēt drošsirdīgos ceļotājus. Pēc viņas pavēles bur­vei padotie Lidojošie Mērkaķi izpurināja Biedēkli, Dzelzs Mal­kas Cirtēju nogrūda aizā un Ellu, Lauvu un Totiņu aiznesa uz Violeto pili.