Bet draugi pat nedomāja padoties. Cauri restēm pie viņiem iekļuva labā paziņa vārna Kaggi-Karr, tā pati, kas Biedēklim bija ieteikusi sadabūt gudras smadzenes. Gūstekņi nolēma sūtīt vārnu uz Kanzasu, lai viņa atsauktu palīgā Ellu. Malkas Cirtējs ar adatiņu uzskrāpēja uz koka lapas vēstījumu Ellai, un Kaggi-Karr devās garā un bīstamā ceļā. Viņai izdevās meiteni sameklēt un nodot vēstuli.
Smitu fermā tajā laikā viesojās misis Annas brālis Čarls Bleks, jūrnieks ar vienu kāju, jautrs, uzņēmīgs cilvēks. Ella bija ļoti sadraudzējusies ar tēvoci Carlu, izstāstījusi tam savus piedzīvojumus Burvju zemē un klusībā atzinusies, ka ilgojas pēc tur palikušajiem mīļajiem draugiem. Un pēkšņi no viņiem pienākusi vēsts ar ziņu, ka Biedēklis un Malkas Cirtējs nokļuvuši postā!
Ella izlūdzās vecākiem, un tie viņai atļāva atkal doties uz Burvju zemi kopā ar tēvoci Carlu. Ella aicināja līdzi arī Gud- vinu, kurš kaimiņu pilsētiņā bija atvēris veikaliņu. Gudvins kategoriski atteicās.
— Man pietiek burvju un burveņu, un visādu burvestību! — viņš teica.—Tas viss man apnicis līdz nāvei!
Ella un Carls Bleks devās ceļā divatā, paņemdami līdzi arī Totiņu. Nonākot pie Lielā tuksneša, tēvocis Carls, būdams visādu darbu pratējs, izņēma no mugursomas instrumentus un uztaisīja sauszemes kuģi uz četriem platiem riteņiem. Uzvilkuši buras, ceļinieki šķērsoja tuksnesi, gandrīz vai nobeigdamies aiz slāpēm. Pēc tam viņi pārkļuva kalniem un nonāca Gremoņu zemē. Tur Ella un jūrnieks uzzināja, ka viņus sagaida grūts uzdevums — jāpārvar viltīgais Urfins Džīss un viņa koka zaldāti.