Šis skats Rufu Bilānu pārsteidza: augšējā pasaulē taču nevienam nebija pat jausmas par tādiem dīvainiem dzīvniekiem. Rufs gribēja pajautāt savam pavadonim, vai viņu zemē ir daudz tādu piejaucētu zvēru, bet atcerējās neseno pamācību un iekoda mēlē.
Bet tad viņš ieraudzīja tādu skatu, kas lika viņam šausmās sastingt un ar kliedzienu pieplakt zemei. No augšas, švīkstinādams varenos plēvainos spārnus, laidās lejup milzīgs pūķis ar gludenu, baltu pavēderi, dzeltenām acīm apakštasītes lielumā. Briesmoņa mugurā sēdēja cilvēks ādas uzvalkā, zaļā beretē.
Cilvēkam, kas atlidoja uz ķirzakas, aiz muguras bija garš loks un maksts ar bultām, rokā viņš turēja šķēpu. Garenā, bālā seja ar līko degunu izskatījās barga.
Rufs Bilāns saprata, ka tas ir darbu uzraugs, jo, viņam pēkšņi parādoties, divi arāji, kas lauka vidū atpūtās, strauji uzlēca kājās un ķērās pie darba. Uzraugs tos stingri sarāja par slinkošanu un aizlidoja. Bet tūlīt augstu mākoņos aizdrāzās otrs pūķis ar cilvēku uz muguras.
Reņjo vadīja gūstekni pa Alu jau pāris stundu, bet krēsla arvien vēl nebeidzās. Augšā tāpat spīguļoja zeltītie mākoņi,