KOBO ABE

SIEVIETE SMILTĪS

SIEVIETE SMILTĪS

ROMĀNS

Ja nedraud sods, zud bēgsmes prieks.

• Kādā augusta dienā pazuda cilvēks. Viņš bija nolēmis likt lietā savu atvaļinājumu un doties uz jūrmalu, līdz kurai ar vilcienu bija puse die­nas brauciena, un kopš tā laika no viņa ne vēsts. Kā policijas izmeklēšana, tā sludinājumi laikrakstos neko nedeva. Pazuduši ļaudis vispār nav nekāds retums. Kā liecina statistika, katru gadu tiek publicēts simtiem paziņojumu par bezvēsts pazudušajiem. Un, lai cik savādi, atrasto procents visai niecīgs. Nelaimes gadījumi un slepkavības atstāj pierādījumus; ja notikusi aizvešana ar varu, motī­vus tai aizvien var atrast. Bet, ja pazušanai kāds cits iemesls, uziet meklētā pēdas ļoti grūti. Tiesa, vajag tik pazušanu uzskatīt par bēgšanu, un tūdaļ daudzi jo daudzi nelaimīgie tiks pieskaitīti šiem parastajiem aizbēdzējiem.

Arī šajā gadījumā nebija nekā neparasta. Aptuveni bija zināma vieta, uz kurieni devies šis cilvēks, taču no turienes netika saņemta ziņa, ka uziets līķis. Viņa darbā nebija nekā slepenībā turama, kā dēļ būtu tīkojuši viņu nolaupīt. Bet visā šī cilvēka rīcībā un uzvedībā ne miņas no tā, ka viņam prātā būtu bijusi bēgšana.