Pat vēja spārni nebūs man nekas.Patiešām zirga nezinu neviena,Ko mana sirds par ilgām straujāk trieks.Ar traku auli jutīšu tās skrienam,Pat dzirdēšu — aiz prieka skaļi kliegs.Zirgs projām vilkās ietiepīgi gauss,Sirds atceļā tam pilnus joņus ļaus.
LII
SO AM I AS THE RICH, WHOSE BLESSED KEY
Es tā kā bagātnieks, kas aiziet varPie slēptiem dārgumiem, lai atslēgt spētu,Bet vienmēr viņš tos rokām neaizskar,Lai dailes spozmi velti nedeldētu.Vien tādēļ svētkiem svinīgs krāšņums dots,Ka reti tie pār gadiem viesos nāk,Kā dārgakmeņu vijums sakārtots,Kā pērļu lāses rotā mirdzošā.Tāds ir šis laiks, un tajā slēpies tuKā telpā, kurā dārgus tērpus liek,Lai dienai svētākai tie dāvātuTo daiļumu, kas starojošs kā prieks.Ai svētītā! Sniedz laimi tuvums tavsUn atstāj cerības, kad tevis nav!
LIII
WHAT IS YOUR SUBSTANCE, WHEREOF ARE YOU MADE
No kādas vielas esi izveidots,Ja miljons nokrāsu ap tevi sienas?Ikviens var tikai vienu ēnu dot,Tev vienīgajam piemājo ikviena.Pats skaistākais no dieviem Adonīss,Ar tevi salīdzināts, satumst kaunā.
