No visa labā dzīvē gaismu gūs,Kā soģis tad pret sevi pašu stās,To aizstāvēs, kas tava daja būs.Ja projām ej, tad taisnīgs lēmums tavs,Es mīlu, lai gan tiesību man nav.
L
HOW HEAVY DO I JOURNEY ON THE WAY
Ar smagu sirdi nākas ceļu sākt,Ja tas, ko sagaidu, vien gurdums ir,Lai drūms pie atziņas es spētu nākt:«Cik jūdžu mērots, tik no drauga šķir.»Un arī gausais zirgs man tikko kust,Šķiet, nevis mani — skumjas manas nes,It kā šis lopiņš tiešām prastu just,Ka šķirties negribu no tevis es.Viņš nesteidzas, kaut niknums mani grābj,Līdz asinīm lai sānus pieši šķeļ,Kā vaids tam krāciens gurds no krūtīm kāpj,Kas mani vēl par piešiem asāk dzeļ.Kā atbalsis caur sirdi trīsas skrien:Aiz manis laime, pretī sāpes vien.
LI
THUS CAN MY LOVE EXCUSE THE SLOW OFFENCE
Tik mīla sapratīs, ja gaitā gausāZirgs kūtrais sāk no tevis projām nest.Kāpēc lai viņš šai brīdī mani klausa,Ja steigai iemesla pats nesajūtu es?Ko atgriežoties nabadziņš gan iesāks,Kad ātrums lielākais man liksies mazs?Es piešus asos duršu viņa miesā,
