ANDREJS UPĪTS

SPARTAKS

Traģēdija Četros cēlienos, divpadsmit skatos

L utā c i j a s Vienaces taverna Romā pie nabagu kapiem.

Siena pa vidu pārdala telpu divās pusēs. Kreisajā, pašā priekšā, kāpnes no āra lejup. Tām cieši līdzās liesmojošs pa­vards ar alvas vārāmiem un cepamiem traukiem. Mazliet tālāk niša ar četru laru terakotas statuetēm, kuru priekšā spuldzīte, vainagi un puķu pušķi. Dibenā un gar šķērssienu dēļu galdi ar soliem un taburctiem. No griestiem nokarājas alvas spuldze ar Četriem zariem. Spuldze un pavardā plīvojošās sarkanās liesmas pa da(ai kliedē telpas krēslu.

Vēla nakts. Drūmi, netīri, smacīgi.

Labā puse tukša, spuldze stūri to tikai pa daļai apgaismo. Sienas nošņīpātas, piedauzīgiem zīmējumiem izraibotas. Galds ar soliem un taburctiem.

Slaidā, tumšā etiopiete Acura rīkojas ap pavardu. Lutācija Vienace, smaga, skaista, sarkanu svītru pār kreiso aklo aci, snauž pie galda pret nišu.

Islabā trokšņaina drūzma. Amatnieki, kaprači, cirkus atlēti, komedianti, ubagi, krop|i, vergi, staigules sēž, staigā, pama­zām klīst, uzkāpdami pa kāpnēm uz izeju.

Acura (dusmīgi atdzen divus ubagus, kas grib sildīties pie pavarda). Prom, nešķīstie! No jums asinsdesas uz pannas ar visiem ķiplokiem piesmirst.

Laikam atkal visu dienu rakņājušies pa maitu bed­rēm pie kapsētas.