Pirmais ubags. Nekā, skaistā Acura — trešā diena, ka tur neesmu bijis. Visu pēcpusdienu no Tibras pūš tik auksts vējš.
A cu r a. Kas tādam nekaiš, kam vēss vējš un tikpat kā nekā nav mugurā. Es te visu pēcpusdienu vāros kā kapātā gaļa manā katlā. (Otram ubagam.) Ko tu tur glūni?
Otrais ubags. Tas šajā bjodā vēl kaut ko atstājis. Ļauj paņemt.
Acura (ar dzelzs bikstikli padraudēdama). Sargies piedurt nagus! Kvadransu dod.
Otrais u b a g s. Kaut sēsterciju par vienu pašu kaulu ko apskramstīt! Bet man nav. Šodien zaldāti atkal aizdzina no tirgus.
Pirmais ubags. Suņiem un nabagiem Romā vairs nav dzīves.
Kapracis (pie galda, ieklausījies). Par jums es neko nezinu, bet suņiem gan pienākušas bēdu dienas. Aiz maitām pat godīgu kapu vairs nevar izrakt.
Pod nieks (viņam pretim). Daudz darba? Vai tad bakas vēršas plašumā? Nebūtu brīnums — pēc diviem gadiem trešajā viņas allaž tā pieņemas.
Kalējs (kaimiņos). Ej tu ar saviem gadiem! Bakas atnāk no Spānijas ar Pompeja atsūtītiem basku gūstekņiem.
Kapracis. Nevis 110 Spānijas, bet ar Lūcija Lnkulla atdzītiem Pontijas vergiem. Pat skopais Marks Krass baidās pirkt, lai gan vakar tirgū tos piesolīja zem piecām minām. Bet ar bakās sprāgušiem es nenodarbojos, neesmu vairs kūrijas algā, strādāju uz savu roku.
Podnieks. Vairāk var nopelnīt?
Kapracis. Kā tu domā! Konsula Marka Emi- lija Lepida pārvaldnieks man par diviem vergiem samaksāja tik daudz, cik kūrija būtu devusi par sešiem bakaiņiem.