Bet vienu zināt, vismaz ja 'šat jūs paši: nekādi dievi jap" radījuši romiešus,- lai bV> uz mūžīgiem laikietnjbūtu par kungiem simtām citām tautam. Ja viņiem ir viennrātība, šicitTjusu nosoies- uem Un verdzībā sakaltiem simtiem tūkstošiem, viņi saraustīs savas ķēdes un nokratīs jūgu! Brīvi viņi uks! Viņi pārpeldēs jūru dienvidos un austrumos, ziemeļos viņi pāries Alpiem pāri savās zemēs. Visas savas tautas viņi sacels kājās, un tad kā lavīna, kā negaisa mākonis ar pērkoniem un zibeņiem viņi tad velsies pāri Romai ar tās bagātajiem un nabagajiem patriciešiem, un desmit tūkstoši dievu viņus tad neglābs!

Katilīna (satraukts un izbrlnēts). Tādēļ vien bij vērts aicināt tevi. lai dzirdētu to. ko tu saki.

Spartaks. Un.Ja vini līdz ar savu vadoni kristu līdz pēdējam vīram, — arī tā būs uzvara!) Lie­lāka, nekā" jūs sava uzpurina un pVata stulbumā varat iedomāties! Viņi būs parādījuši vienīgo ceļu, pa kuru iedami, vergi var iegūt brīvību — cīņu, cīņu uz dzī­vību un nāvi! Un, ja arī viņiem jākrīt, — viņi mirs lai mūžam dzīvotu viņu tautas un tautu brīvība! . . .

Aprauj, pārvelk plaukstu sejai.

Tagad atļauj man iet, Katilīna.

Katilīna (kā lēnām attapdamles, pamāj ver­gam. Spartaks ar Krikšu prom. Katilīna lēnām pa­griežas pret viesiem). Tas vīrs mums visiem sagā­dās baismīgas dienas … Zēl — žēl, ka viņš nav pie­dzimis par romieti!