—    Jū-ūs no tālienes? (

—          Jā, no Zemes, — Sīvers nevērīgi izmeta. — Nupat nolaidāmies.

—    Vai sen aizlidojāt?

—    Pirms trim nedēļām.

—    Nu, kas tur jauns uz Zemes?

—          Viss kārtībā, — teica Sīvers. — Kā jau uz Zemes. Pats pēdējais jaunums: «Zilais Putns» atgriežas.

Stostiķis piekrītoši pamāja.

—           Viņus uzskatīja par bojā gājušiem, — Sīvers pa­skaidroja, — bet viņi atgriežas! «Zilais Putns»! Zvaigžņu kūģis, kas devies uz Ligantu, atcerieties to dīvaino de­bess ķermeni — vai nu pundurzvaigzni, vai milzu pla­nētu, ko graviastronomi atklājuši pusceļā uz Centaura Alfas sistēmu! — Viņš pacēla balsi, sašutis par vienal­dzību, ar kādu tika uzņemts šis jaunums. — Pirmais ku­ģis, kas bija aizlidojis uz turieni, pazuda. Visi domāja, ka arī «Putns» …

—          Tā-ātad par agru, — stostiķis teica. — Par agru do­māja … Vai šo Ligantu viņi atrada?

—    Liecies mierā, — norūca trešais.

—           Laikam taču! — Sīvers īgni atcirta. — Un, jādomā, arī aplidoja ne vienu reizi vien. Aplidoja tik ilgi, kamēr visu izpētīja. Vai gan citādi viņi būtu aizkavējušies par veselu gadu?

—    Ta-as jau sk-aidrs, — stostiķis sacīja. — Tikai no orbītas neko daudz nevar saskatīt. It īpaši ca-aur infra- vizoriem. Viņiem būtu vajadzējis nolaisties.

—    Liecies miera, — trešais norūca vēlreiz.