— Kad viņi startēja, es vēl mācījos… Bet man ir fotogrāfija no mūsu arhīva. Diemžēl rakurss nav visai izdevīgs. — Viņš izvilka no kabatas fotogrāfiju un nolika to uz galda.
Stostiķis apskatīja attēlņ, teica:
Jā… — Un atdeva kartiņu trešajam.
Arī tas apskatīja attēlu un nomurmināja: — Jā…
— Un vēl, — Sīvers turpināja, — viņu apkalpē astoņi vīri. Bet šeit ir tikai desmit istabas. Astoņi no «Zilā Putna», es un mans pilots …
— Kā sauc jūsu pilotu?
— Bregs, — sacīja Sīvers. — Tāds pavecāks vīrs.
— Pa-azīsti?
— Nē, — trešais atbildēja. — Varbūt kādreiz ir dzirdēts. Neatceros. Tātad jūs esat divi? Bet kur tuvinieki un draugi?
— Es taču pirmīt jums paskaidroju: īstā sagaidīšana notiks uz Zemes. Tur būs visi. Mans uzdevums — tikai pārraidīt reportāžu.
— Tādā gadījumā, — skatīdamies uz stostiķi, teica .trešais, — varbūt tiešām pasteigsimies?
— Tu vie-ienmēr steidzies… — stostiķis pa pusei pārmetoši ieminējās.
— Nu, kā tad būs? — Sīvers jautāja.
— Labi, — trešais sacīja. — Mēģināsim iekļauties jūsu termiņos. Ja jau tā sagadījies …
— Pareizi, vecie zēni, — teica Sīvers. — Vēl pagūsiet izgulēties. Lai gan, es skatos, jūsu kolēģis arī te veltīgi nezaudē laiku. — Viņš pamāja ar galvu uz gulētāja pusi. — Starp citu, kā viņu sauc?