Sejas izteiksmes pamats, bez šaubām, ir mīmikas mus­kulatūra. Tā fiksēta noteiktā virzienā, kurā izstiepjas un savelkas. Bez tam eksistē vēl ādas audi, kuriem ari ir no­teikts šķiedru virziens, un abu šūnu šķiedras krustojas gan­drīz perpendikulāri. Medicīnas grāmatā, ko biju paņēmis bibliotēkā, es uzzināju, ka šādu ādas šķiedru izvietojumu dēvē par «Langera līnijām». Savienojoties šiem diviem virzieniem, rodas raksturīgas grumbas, raksturīgi vaibsti. Tātad, ja gribi piešķirt maskai dzīvu kustīgumu, šķiedru kūlīši jāsavieno saskaņā ar «Langera līnijām». Par laimi, daži plastmasas veidi, ja tos izstiepj zināmā virzienā, pa­rāda lielu elastību. Ja nežēlošu laiku un darbu, tas izdo­sies, un ari šo problēmu var uzskatīt par atrisinātu.

Es tūlīt nolēmu izmantot savu laboratoriju un sākt mē­ģinājumus, lai izpētītu epitēlija šūnu stiepjamību. Un šajā ziņā mani kolēģi izrādīja aizkustinošu smalkjūtību. Gan­drīz nepievērsdams sev citu uzmanību, es varēju plaši iz­mantot man nepieciešamo iekārtu.

Tikai attiecībā uz «prototipa izvēli un modeļa izveido­šanu» man negribējās aprobežoties vienīgi ar tehnikas līdzekļiem. Ja es vēlējos atveidot vissīkākās ādas detaļas, man gribot negribot vajadzēja ņemt kādu svešu seju. Tikai tāds man varēja būt prototips, tas ir, sākotnējais iz­skats.