TARASKONAS TARTARENA BRĪNUMAINIE PIEDZĪVOJUMI

Mans pirmais apciemojums Taraskonas Tartarena namā ir neaizmirstams notikums manā dzīvē. Kopš tā laika pagājuši savi divpadsmit vai piecpadsmit gadi, bet es to atceros tāpat kā vakardienu. Bezbailīgais Tartarens tolaik apdzīvoja trešo māju pie pilsētas vārtiem, Avinjonas ceļa kreisajā pusē. Tā bija maza, glīta vasarnīca taraskoniešu gaumē ar dārzu mājas priekšā un balkonu sētas pusē, spoži baltām sienām, zaļām ža­lūzijām un pulciņu mazu savojiešu zēnu durvju priekšā, kuri tur darbojās ar kādu kauliņu spēli vai gozējās siltajā saulē, uzlikuši galvas uz apavu krēma kārbām.

No ārpuses mājā nevarēja saredzēt nekā sevišķa.

Nekad nevarētu iedomāties, ka jūsu priekšā ir varoņa mītne. Bet, iekšā iegājuši, jūs nespējat vien nobrīnīties! Viss nams, no pagraba līdz bēniņiem, un pat dārzs izskatījās heroisks.

Ai, šis Tartarena dārzs! Visā Eiropā jūs neatradīsit otra tāda. Tur nebija neviena pašu zemes koka, nevienas franču puķes; tikai eksotiski stādi: gumijkoki, dažādi ķirbji, kokvilna, mango, banāni, kokosa palmas, kāds baobabs, dažādas kaktusu šķirnes, vīģu koki, tā ka jūs desmit tūkstošus jūdžu no Taras- konas varat justies kā pašā Āfrikas vidienē.