To, kas cepurē trāpījis vislabāk, ieceļ par medību karali. Tad viņš vakarā ar triumfu, suņiem rejot un fanfarām skanot, uzspraudis šautenes galā savu caurumaino cepuri, atgriežas Taraskonā.
Lieki jums stāstīt, ka pilsētā rosīgi tirgojas ar medību cepurēm. Ir pat īpaši cepurnieki, kas neveiksmīgajiem medniekiem pārdod jau iepriekš sašautas un saplēstas cepures. Bet gandrīz nemaz nav zināms, ka aptiekārs Bezikē tās pirka. Tas ir kauns!
Cepuru medībās neviens nevarēja tikt līdzi Taraskonas Tartarenam. Katru svētdienas rītu viņš izgāja medībās ar jaunu cepuri galvā un katru svētdienas vakaru atgriezās ar skrandu. Mazās baobaba mājiņas istabaugša bija pilna ar viņa slavenajām trofejām. Tāpēc visi taraskonieši atzina viņu par savu galvu, un, tā kā Tartarens pamatīgi pārzināja mednieku likumus, jo bija lasījis visādus medību traktātus un rokasgrāmatas par visiem iespējamo medību veidiem, sākot ar cepuru medību un beidzot ar Birmas tīģeru medību aprakstiem, tad šie kungi bija viņu iecēluši par augstāko soģi medību lietās un pieaicināja par šķīrējtiesnesi visos savos strīdos.
Katru dienu pie ieroču tirgotāja Kostekaldes starp trim un četriem varēja redzēt nopietnu, resnu vīru ar pīpi zobos. Viņš sēdēja zaļā ādas atzveltnes krēslā veikala vidū, kas bija pilns ar cepuru medniekiem, kuri stāvēja kājās un ķildojās. Taraskonas Tartarens sprieda taisnu tiesu; viņš bija vienā laikā Nimrods un Zālamans.