MIHAILS BULGAKOVS
Teātra romāns
( KADA NELAIĶA PIEZĪMES )
PRIEKŠVĀRDS
Brīdinu lasītāju, ka man nav nekāda sakara ar šo piezīmju sacerēšanu — tās nokļuva manās rokās visai savādos un bēdīgos apstākļos.
Tieši tajā dienā, kad Sergejs Leontjevičs Maksudovs 'izdarīja pašnāvību — tas notika Kijevā pagājušā gada pavasarī —, saņēmu pašnāvnieka laikus izsūtītu, ļoti biezu bandroli un vēstuli.
Bandrolē atradās šīs piezīmes, bet vēstulei'bija dīvains saturs:
Sergejs Leontjevičs darīja zināmu, ka, aiziedams no dzīves, viņš dāvinot man savas piezīmes, lai es, viņa vienīgais draugs, tās izlabotu, parakstītu ar savu vārdu un laistu klajā.
Neparasta, tomēr pirmsnāves vēlēšanās!
Veselu gadu vācu ziņas par Sergeja Leontjeviča radiem un tuviniekiem. Veltīgi! Pirmsnāves vēstulē viņš nebija melojis — viņam šajā pasaulē neviena nebija."
Un es dāvanu pieņemu.
Otrkārt: paziņoju lasītājam, ka pašnāvniekam nekad mūžā nav bijis nekāda sakara ne ar dramaturģiju, ne ar teātriem, viņš bija un palika neievērojams laikraksta «Kuģniecības vēstnesis» līdzstrādnieks, kurš vienu vienīgu reizi uzstājies beletrista lomā, bet arī tad neveiksmīgi — Sergeja Leontjeviča romāns netika izdots.