Tādā kārtā Maksudova piezīmes ir viņa fantāzijas, diemžēl slimīgas fantāzijas auglis. Sergejs Leontjevičs sirga ar slimību, kam ir visai nepatīkams nosaukums — melanholija.
Labi pazīdams Maskavas teātru dzīvi, esmu ar mieru galvot, ka ne tādu teātru, ne tādu cilvēku, kādi attēloti nelaiķa sacerējumā, nekur nav un nav bijis.
Un, beidzot, treškārt un pēdīgi: mans darbs pie piezīmēm aprobežojās ar to, ka devu tām nosaukumu, pēc tam nosvītroju epigrāfu, kas man šķita pretenciozs, nevajadzīgs un nepatīkams.
Epigrāfs bija šāds:
«Jebšu ikvienam pēc viņa darbiem .,.»
Un bez tam izliku pieturas zīmes tur, kur to trūka. Sergeja Leontjeviča stilu nelaboju, kaut gan tas neapšaubāmi ir paviršs. Starp citu, ko gan var prasīt no cilvēka, kurš divas dienas pēc tam, kad bija pielicis punktu savām piezīmēm, metās uz galvas lejā no Ķēžu tilta, Tātad,,,
PIRMĀ DAĻA
1. nodaļa PIEDZĪVOJUMU SAKUMS
29. aprīlī Maskavas putekļus aizskaloja pērkonlietus un gaiss kļuva mīlīgs, un dvēsele it kā atmaiga, un sagribējās dzīvot.
Savā jaunajā pelēkajā uzvalkā un diezgan pieklājīgā mētelī soļoju pa vienu no centrālajām galvaspilsētas ielām, dodamies uz vietu, kur vēl nekad nebiju bijis. Mana gājiena iemesls bija' negaidot saņemtā vēstule, kas atradās man kabatā. Lūk, kāda: «Augsti godājamais Sergej Leontjevič!