Sākumā bija iecerēta neliela brošūra, kas veltīta vienīgi Britu salām. Tad kāds ierosināja, ka būtu jauki iekļaut arī Eiropu, vēlāk kāds cits daiļrunīgi ierunājās, ka šādā grāmatā nepieciešams aprakstīt Amerikas dabu, tad vēl kāds apgalvoja, ka pilnīgi obligāti jāietver arī Austrālija un Jaunzēlande, Dienvidāfrika un zemes tālāk uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Tobrīd viss projekts sāka šķobīties.
Es zināju, ka nespēšu rakstīt tādu grāmatu un veikt tai nepieciešamos pētījumus, tāpēc ierosināju Lī, lai viņa pārstāj tikai labi izskatīties un meklē rokā savu filosofijas zinātņu doktora grādu (kas nebija lietots kopš mūsu laulībām), izvēdina to un uzņemas pārraudzīt projektu, kas apjoma un vēriena ziņā nupat jau draudēja pārspēt "Britu enciklopēdiju". Mana sieva čakli ķērās pie darba un, izstrādājusi grāmatas struktūru (mēs to sadalījām pa ekosistēmām, nevis pa valstīm, kas nebūtu ne parocīgi, ne bioloģiski pamatoti), ķērās pie gigantiskā uzdevuma - pārskatīt tūkstošiem grāmatu, daudzkārt pārbaudīt visu informāciju (jūs nespējat pat iedomāties, cik pretrunīgas ir dažādu dabaspētnieku teorijas), kā arī apzvanīt neskaitāmus zinātniekus padomu meklējumos.
Visa šī informācijas gūzma nogūla uz rakstāmgalda, un mans uzdevums nu bija pārvērst to, izsakoties Lī netaktiskajiem vārdiem, par manu "purpura prozu".