Kā šie instinkti darbojas, joprojām paliek noslēpums - neliekas, ka tiem ir kāds sakars ar radījuma diezgan ierobežoto redzi, ožu vai tausti. Ir jauki apzināties, ka pat tādam radījumam kā parastā jūrasbļodiņa ir savi, joprojām neatklāti noslēpumi un ka dabaspēt- niekam - amatierim joprojām ir mīklas, ko risināt un varbūt pat atklāt. Jūrasbļodiņu seksuālā dzīve mulsina visus, izņemot pašas gliemenes. Kā jau daudzi jūras radījumi, tās samērā viegli spēj mainīt dzimumu, un ir pierādīts, ka jaunie dzīvnieki parasti ir tēviņi, savukārt vecākie - pārsvarā mātītes. Daudzas jūrasbļodiņas piedzimst par puisīšiem un līdz pusaudža gadiem ir vīrieši, bet tad kļūst par sievietēm un tādas paliek līdz mūža galam. Līdzās šim noslēpumainajam dzimumu stāvoklim jūrasbļodiņas arī uzvedas atšķirīgi no citiem piekrastes gliemjiem - tās vienkārši izkaisa savus pēcnācējus jūrā; mazuļi tur attīstās par sīciņu, bezbēdīgi peldošu planktonu, kamēr sāk tvert dzīvi nopietnāk un pieķeras akmeņiem.
Tāpat kā jūrasbļodiņas, pusmitru un pussausu dzīvesveidu piekopj daudzi citi radījumi: dažādi gliemji, mitrenēm līdzīgās ligijas, smilšu sānpeldes, visdažādākās jūraszāles un daži sūkļi, kā arī daudzi kuģurbēji.