Taču tieši caurspīdīgajos dīķīšos, ko starp akmeņiem atstāj aizplūstošais bēguma vilnis, var atrast viskrāsainākos un neparastākos radījumus. Šeit atklājas ne tikai dīvainas vairošanās metodes, bet arī ģeniāli aizsardzības paņēmieni un satraucoši barības iegūšanas veidi. Piemēram, parastā jūraszvaigzne. Šis radījums ne tikai pašas spēkiem spēj atraut vaļā divvāku gliemi (uzdevums ne pa jokam, ja vien kādreiz esat mēģinājuši atvērt austeri), bet ari pamanās izstumt uz āru savu vēderu, iegremdēt to pietiekami plaši atvērtajās čaulas pusēs un sākt gremošanu. Ir arī kāds tunikāts ar jauku, austrumniecisku nosaukumu oikopleura - sīciņš, kurkulim līdzīgs radījums, kas prot iegūt barību pavisam neparastā veidā. No gļotām tā veido īpatnējas lamatas planktonam, kuras izskatās pēc sīciņa, resna un caurspīdīga dirižabļa, un, asti luncinādama, pati sēž tajā iekšā. Luncināšanas rezultātā ūdens straumes plūst cauri abām lūkām dirižabļa galos; abas lūkas ir klātas ar aizsargsietu, kuram cauri spēj izkļūt vienīgi vismazākās slkbūtnes. Dirižabļa iekšpusē iebūvēti vēl citi gļotu filtri, kas sagūsta mikroskopiskos, planktonu veidojošos organismus. Šajās gļotainajās lamatās izveidota arī avārijas izeja, pa kuru oikopleura var izbēgt ienaidnieka uzbrukuma gadījumā.