sacensties, kurš piespiedīs mūs ielaisties bīstamākās, šausminošākās afērās, un bez Paulas maigās gādības mēs ar sievu varbūt vairs nestaigātu pa šo zemi; ja režisors ieņēmis galvā ideju par kādu epizodi, viņu nekas vairs neatturēs, un mēs drīz atklājām, ka abu acīs esam kļuvuši par patēriņa būtnēm. Šāda veida attieksmi precīzi raksturo Hičkoka izteiciens - "es nesaku, ka aktieri un aktrises ir lopi, es vienkārši uzskatu, ka pret viņiem jāizturas kā pret lopiem". Lai nu kā, ta­gad ir mana kārta atspēlēties.

Visu pasākumu padarīja riskantu fakts, ka ne Paula, ne Alis­tērs vai Džonatans nebija dabaspētnieki. Mēs drīz atklājām, ka viņu zināšanas par dabu varētu ietilpināties olu biķerītī, atstājot vietu vēl arī olai. Visi trīs ar lielām grūtībām un pēc krietnām pārdomām spēja atšķirt peli no žirafes, krabi no haizivs, vardi no žņaudzējčūskas un tauriņu no ērgļa, bet tad arī viņu spējas bija izsmeltas. Taču darba procesā atklājās, ka mūsu komanda piln­veidojas un iemanto rudimentāras, tomēr reālas zināšanas par dabu, un tas viesa cerību par sekmēm, jo šīs programmas mērķis bija likt ikvienam cilvēkam visā pasaulē - deviņgadīgam vai deviņ- desmitgadīgam - atvērt acis un kļūt par dabaspētnieku - amatieri.

Par spīti daudzajām grūtībām, ar kādām saskārāmies, esam priecīgi par šīs programmas tapšanu.