Milēdija bez mazākā satraukuma novirzīja sarunu uz citu tematu un pavisam vienaldzīgi jautāja, vai viņš kādreiz ir bijis Anglijā.
D'Artanjans atbildēja, ka esot tur bijis de Trevila kunga uzdevumā pārrunāt par zirgu iepirkšanu un pat atvedis četrus paraugam.
Milēdija sarunas laikā divas trīs reizes iekoda lūpā: šis gaskonis bija viltīgs.
D'Artanjans aizgāja tai pašā stundā kā iepriekšējā vakarā. Koridorā viņš atkal satika glīto Ketiju — tā sauca istabeni. Viņa uzlūkoja d'Artanjanu nepārprotami labvēlīgi. Bet jauneklis bija tā aizrāvies ar viņas pavēlnieci, ka ievēroja tikai to.
D'Artanjans apmeklēja milēdiju nākošajā un aiznākošajā dienā, un milēdija uzņēma viņu ar katru vakaru laipnāk.
Katru vakaru gan priekšnamā, gan koridorā, gan kāpnēs viņš satika glīto istabeni.
Bet, kā jau teicām, d'Artanjans nepievērsa ne mazāko uzmanību nabaga Ketijas neatlaidībai.
II
pusdienas pie prokurora
Divkauja, kurā Portoss bija tik vareni turējies, tomēr nelika viņam aizmirst pusdienas pie prokurora madāmas. Nākošajā dienā ap pulksten vieniem Musketons vēl pēdējo reizi nobrauca ar suku pa viņa kamzoli, un pilnīgi apmierināta cilvēka gaitā musketieris devās uz Lāču ielu.
Arī viņam sirds pukstēja straujāk, bet ne kā d'Artanjanam no jaunas un nepacietīgas mīlestības.