A. Volkovs
URFINS DŽĪSS UN VIŅA KOKA ZALDĀTI
,
VIENTUĻAIS GALDNIEKS
Kaut kur neaptveramā Ziemeļamerikas kontinenta dziļumā, plaša tuksneša un nepārejamu kalnu gredzena ieslēgta, atradās Burvju zeme. Tur dzīvoja labas un ļaunas fejas, tur sarunājās dzīvnieki un putni, tur cauru gadu bija vasara un mūžīgajā saules karstumā kokos auga neredzēti augļi.
Burvju zemes dienvidrietumos dzīvoja Gremoņi — bikli un mīlīgi cilvēciņi, un viņu pieaugušais vīrietis augumā nepārspēja astoņgadīgu zēnu no tiem apvidiem, kur cilvēki nepazīst burvības.
Gremoņu Zilās zemes pavēlniece bija Gingema, ļauna burve, kas dzīvoja dziļā, tumšā alā, kurai Gremoņi baidījās tuvoties. Bet, visiem par lielu brīnumu, starp viņiem atradās cilvēks, kas bija uzcēlis sev māju netālu no burves mitekļa. Tas bija Urfins Džīss.
Jau bērnībā Urfins no saviem maigajiem, labsirdīgajiem ciltsbrāļiem atšķīrās ar ķildīgu raksturu. Viņš reti kad rotaļājās ar bērniem, bet, ja arī iesaistījās rotaļā, tad pieprasīja, lai visi pakļautos viņam. Un parasti rotaļa, kurā viņš piedalījās, beidzās ar kautiņu.
Urfina vecāki bija jau agri nomiruši, un zēnu pieņēma par mācekli galdnieks, kas dzīvoja Kohidas ciematā.