Urfins kļuva veikls galdnieks, viņš taisīja galdus, solus, zemkopības rīkus un daudz ko citu. Bet, lai cik tas dīvaini, meistara ļaunais un nesaticīgais raksturs pārgāja arī uz viņa darinājumiem. Viņa taisītās dakšas centās iedurties sava īpašnieka sānos, lāpstas dauzīja tam pieri, grābekļi grasījās paraut aiz kājas un nogāzt zemē. Urfins Džīss zaudēja pircējus.
Viņš sāka taisīt rotaļlietas. Bet viņa izgrieztajiem zaķiem, lāčiem un briežiem bija tik nikni purni, ka bērni, tos uzskatīdami, nobijās un pēc tam visu nakti raudāja. Rotaļlietas Urfina pieliekamajā pārklājās ar putekļiem, neviens tās nepirka.
Urfins Džīss pārskaitās, atmeta amatam ar roku un ciematā vairs nerādījās. Viņš Pārtika no sava sakņu dārza ražas.
Vientuļais galdnieks tik ļoti neieredzēja savus tautiešus, ka centās nekur nebūt tiem līdzīgs. Gremoņi dzīvoja apaļās, zilās mājiņās ar smailiem jumtiem un kristāla bumbiņām galā. Urfins Džīss uzcēla sev četrstūrainu māju, nokrāsoja to brūnu, bet uz jumta uzstādīja izbāztu ērgli.