Kaprāļiem vajadzēja saprast, ka, salīdzinot ar savu pavēlnieku, tie ir — nulles un katra viņa pavēle tiem ir likums. Bet zaldātiem viņi ir prasīgi un bargi priekšnieki, padotajiem viņi jāklausa un jācienī. Kā varas zīmi Urfins iedeva tiem dzelzskoka vāles un teica, ka neļaunosies, ja viņi salauzis vāles uz savu padoto mugurām.

Lai kaprāļi būtu pārāki par ierindniekiem, Urfins deva tiem vārdus — Arums, Befārs, Vatiss, Gitons un Daruks. Kad kaprāļu apmācība bija pabeigta, tie cienīgā izskatā nostājās zaldātu priekšā un tūlīt tos piekaustīja par nepietiekošu centību. Zaldāti nejuta sāpes. Bet viņi sarūgtināti aplūkoja sitienu pēdas uz saviem gludi aptēstajiem ķermeņiem.

Sameklējis nepieciešamos materiālus un darba rīkus, Urfins Džīss ieslēdzās mājā, uzdeva Čāponim uzraudzīt koka karaspēku, bet pats ķērās pie darba, lai izgatavotu ģenerāli no palisandra koka. Urfins ļoti rūpīgi nostrādāja nākamo karavadoni, kam jāved kaujā viņa koka zaldāti.

Ģenerāļa apdares darbā pagāja divas nedēļas, bet vienkāršais zaldāts bija gatavs trīs dienās. Ģenerālis izdevās ļoti krāšņs: visu viņa rumpi, rokas un kājas rotāja skaisti, daudzkrāsaini raksti, viss ķermenis bija nopulēts un laistījās. Urfins nosauca ģenerāli par Lanu Pirotu.

Lanam Pirotam bija ne tikai nikns ģīmis, bet arī neparasti ļauns un kašķīgs raksturs.



26 из 200