Noass uztaisīja šķirstu. Viņš -centās būvēt to, cik labi vien varēja, taču daudz ko no paša būtiskākā pameta neuztaisītu. Šķirstam nebija ne stūres, ne buru, ne kompasa, ne sūkņu, ne jūras karšu, ne lotauklu, ne enkura, ne kuģa žurnāla, ne apgaismojuma, ne ventilācijas; kas attiecas uz -kravas telpām — tās taču bija pašas galvenās, — tad, jo mazāk par tām runās, jo labāk. Pēc plāna šķirstam bija jāmētājas pa jūru vienpadsmit mēnešus, tātad vajadzēja nodrošināties ar tādu saldūdens daudzumu, cik ietilptu divos šādos braucamrīkos, taču papildu šķirsts netika pagādāts. Palu ūdeni izmantot nevarēja: bija paredzēts, ka puse no tā būs sāļa, un tādu žurgu nevar dzert ne cilvēki, ne sauszemes dzīvnieki.
Jebšu jāglābj bija ne vien cilvēka modelis, bet arī pārējo dzīvnieku sērijveida ražošanas modeļi. Jo, redziet, kad Ādams Paradīzes dārzā apēda ābolu un iemācījās augļoties un vairoties, citi dzīvnieki, noskatīdamies no viņa, arī apguva šo Mākslu. Viņi rīkojās ļoti gudri, ļoti veikli, jo tā izdabūja no ābola visu, kas tajā bija derīgs, augli nenogaršodami un tāpēc neap- lipdami ar postīgajām Tikumiskajām Jūtām, kuras ir ikvienas netikumības cēlonis.
PIEKTĀ VĒSTULE
NoāSS sāka vākt kopā dzīvniekus.