Valgusam nebija grūti iedomāties, kā Dora Miglājs smīkņās, noklausījies šos ierakstus. Bet lai smīkņā vesels! Galu galā arī pilots izmēģinātājs var šo to atļauties…

—    Vai zini, Odisej, — Valguss skaļi piebilda, — tevi apskaust tomēr nav vērts. Arī tu laikam eksplodēsi.

Odisejs klusēja. Valguss paraustīja plecus.

—    Galvot es, protams, neņemos. Jo, redzi, līdz šim dabā sprādzieni vienmēr bija saistīti ar enerģijas izdalīša­nos. Mūsu eksperimentos turpretī enerģija zūd. Par spīti visiem likumiem! Zūd kuģi un reizē ar tiem — gandrīz visa enerģija. Vājš uzliesmojums — vairāk nekā. Vai sa­proti?

—    Nesaprotu, — Odisejs bez jebkādas izteiksmes kon­statēja.

—    To nesaprot it neviens. Bet man šī parādība ir jā­izskaidro. Un tādēļ jāeksperimentē. Pareizāk, jāeksperi­mentē būs tev. Tu faktiski tiksi upurēts. Senos laikos būtu upurējuši vēršus. Bet laiki ir mainījušies… Tātad pievie­not tev fundamentālo atmiņu? Labi, bet vispirms paklau­sīsimies kārtējo ziņojumu.

—    Visi mehānismi un ierīces ir kārtībā! — Odisejs no­skaldīja.

—   Vai uzdevums skaidrs?

—    Pēc komandas meklēt izplatījumā virzienu, kurā vielas koncentrācija minimāla. Uzņemt kursu. Kāpināt ātrumu. Saskaņā ar programmu ieslēgt ģeneratorus…