VAMIREHS

Akmenslaikmeta cilvēks

IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGĀ - 1961

TULKOJUSI L. JANSONE ILUSTRĒJIS A. ORLOVS VĀKU ZĪMĒJIS A. STANKEVIČS

CIŅA NAKTI

Tas notika akmenslaikmetā.

Eiropas līdzenumos mamuti jau sāka izmirt, lielie plēsīgie zvēri jau bija aizklejojuši uz siltākām zemēm, bet ziemeļbriedis — uz saltajiem apgabaliem, mežos un stepēs ganījās sumbru, pirmvēršu tauru un lielragu briežu bari. Bija jau aizritējuši gadu simteņi kopš tā laika, kad izmira milzu lāči, kas mitinājās dziļās alās.

Tajos laikos slaidi, gargalvaini cilvēki apdzīvoja visu Eiropu no Baltijas jūras līdz Vidusjūrai un no austru­miem līdz rietumiem. Viņi mitinājās alās un klejoja no vienas vietas uz otru. Šie klejotāji jau pieprata dažu amatu un tiecās pēc mākslas. Ar trauslu akmens as­meni viņi darināja zīmējumus, kuros bija jūtama tieksme atveidot dabu.

Tas notika dienvidaustrumos pavasara naktī pirms rītausmas. Palsā mijkrēslī plašā ielejā skanēja plēsīgu zvēru balsis; kad tās pieklusa, viļņu melodijās varēja saklausīt upes mūžīgo stāstu. Šai dziesmai čukstus pie­balsoja alkšņi un apses.

Upes krastā pie vientuļa klints raga netālu no alas, kur mitinājās cilvēki, parādījās tumšs mednieka silu­ets. Mednieks stāvēja sastindzis un kluss, vērīgi ieklau­sīdamies naktī un laiku pa laikam paraudzīdamies uz rīta zvaigzni.